Rabu, 04 Juli 2018

ANB power eti-baucau.blogspot.com

 GP:Power nee paaa
  1. Amancio da costa Belo
  2. Novelino de Assis Belo
  3. Baltazar da costa

KAPITULU I
INTRODUSAUN

1.1 Fundu
Escola Técnica Informática – Baucau (ETI-Baucau) hanesan instituisaun ensinu privadu ida ne'ebé eziste iha Timor-Leste iha Município Baucau, servisu ba edukasaun iha área téknika profisionál no vokasionál, ho objetivu atu fó matenek ba joven sira iha siénsia informáika no mós prepara atu prontu hala'o servisu tuir nesesidade ne'ebé maka existe iha nasaun ne´e.
Ho objetivu refere, molok atu ba servisu ka estájiu, ba dahuluk eskola organiza estudante finalista sira atu hala'o uluk enkontu ou aula ida oinsa lalaok estájiu nian, tuir kurrikulu ne'ebé mak vigora iha eskola hodi nune'e bele aprende esperiénsia prática hodi sente diferente entre servisu no eskola. Estájiu mak formatu edukasaun ida ne'ebé ho maneira fó esperiénsia estudu ida ba estudante sira finalista sira atu bele hala'o prátika diretamente iha servisu fatin ne’ebé eskola kopera bá, tantu iha organizasaun governu no mós instituisaun privadu sira.
Iha parte seluk, bele mós fó benefisiu ba estajiáriu sira, tanba dala barak esperiénsia ne'ebé maka hasoru iha fatin estájiu, teoriamente la hanorin iha eskola. Ho razaun ida ne'e liu, husi aula prática bele hasa'e kualidade ema nian iha koñcimentu prátiku ne’ebé influensia mós ba sistema edukasaun nian, liu-liu sira nebé eskola iha nível Ensino Secundário Técniko Vocacional, espesiál liu ba ETI-Baucau ne'ebé mak sai hanesan matadalan ida atu dezenvolve sistema ensinu nian ne'ebé mak iha relasaun di'ak entre edukasaun no instituisaun sira.
Fatin ne’ebé hakerek na´in halao stájiu mak Organização Não Governamental Nacional Cailalo, ne’ebé koñesidu ho naran Fundasaun Cailalo. Instituisaun refere ne´e ho nia prinsipiu mak nu’udar organizasaun sosiál ne’ebé buka servi de’it, voluntáriu no la buka lukru liu husi ninia aktividade sira atu fó kontribuisaun ba dezenvolvimentu nasionál iha aspektu oioin (saúde, edukasaun, agrikultura e seluk tan) ne’ebé existe iha Timor-Leste.


1.2  Objetivu
1.2.1        Objetivu Estájiu
Atividade hotu ne’ebé antes atu realiza, sempre iha nia objetivu, ho nia finalidade atu to´o ou  hakarak sira hotu ne’ebe mehi no interesse ate realiza. Ho ida ne´e, molok atu ba estájiu, hakerek na´in iha objetivu, sira mak hanesan:
a)             Aplika koçnecimentu teórika ne’ebé hetan iha eskola ba iha fatin estájiu.
b)        Atu aumenta kapasidade iha area servisu nian, liu husi aprendizagem ne’ebé hetan husi diretor no staff sira iha terenu.
c)        Hametin relasaun koperasaun entre organigaçao ou instituisaun estájiu nian ho eskola, liu-liu fó benefisio atu realiza promosaun ba estudante finalista sira, oinsa bele prepara an iha futuru konabá lalok servisu nian.

1.2.1        Objetivu hakerek relatóriu
Nune mós objetivu estájiu ne’ebé apresenta iha sesaun ikus ne´e, relatório ida ne´e mós iha nia obejtivu, mak bele apresenta iha pontu tuir main ne´e:
a)        Atu informa ou relata hakerek nai´in nia atividade ne’ebé realiza durante fulan tolu (3), ho oras 500 nia laran hodi priense rekezitu husi eskola no kompleta  ba iha ezame nasional.
b)        Hanesan faktu ida hodi relata ba eskola no instituisaun estájiu nian katak hakerek na´in hala'o tiha ona estájiu tuir data ne'ebé determinadu.
c)        Motiva oinsa lalaok, analiza no dezenvolve hanoin atu hakerek ho formatu ne'ebé sistemátiku no lójika, liu-liu utilizasaun lian tetun tuir padraun.

2.3 Formulasaun Problema
Durante fulan tolu nia laran, problema ne’ebé hakerek na´in hasoru mak arquivo sala karta no halo servisu la tuir tempo ne’ebe xefi termina tia ona. Ida ne´e akontese tamba servisu prátiku sai hanesan atividade ne’ebé foun ba hakerek nain atu oinsa organiza an iha servisu prátiku ne’ebé instiusaun hala´o.


1.4  Limitasaun Problema
Liu husi problema sira ne’e mak hakerek na´in enfrenta iha fatin estájiu, hakerek na´in aprende tan buat barak, no ikus mai ho aten brani hodi konsulta xefi no staff sira hodi resolve problema ne’ebé apresenta iha sesaun ikus nian. Nune mós liu husi problema sira ne, fó oportunidade atu hakerek na´in bele  halo koresaun ba falha sira ne’ebé akontese ona.

1.5  Benefisiu Husi Estájiu
Benefisiu ne’ebé hakerek na´in hetan liu husi estájiu iha (ONGN) Fundasaun Cailalo mak bele hare iha pontu sira tuir mai ne´e:
a)         Hetan esperiensia husi Ditector, staff no mós husi ema seluk wainhira hakerek na´in no kolega estajiáriu sira ba tuir enkontru ruma iha instituisaun ou fatin seluk. Liu husi estájiu ida ne´e mós fó oportunidade atu konese ema barak durante tempu estajiu nian.
b)        Bele aumenta, hakle’an no haforsa liu tan hakerek na´in no kolega estájiariu sira seluk nia koñesimentu iha area servisu.
c)           Bele hametin no haforsa liu tan hakerek na´in nia fiar hodi hasoru ko’alia iha púliku ou iha fatin ne’ebé deit.
d)          Bele sai bukae no esperiénsia foun ida ba hakerek na´in iha futuru.

o
l
e
B
s
i
s
s
A
e
d
o
n
i
l
e
v
o
N